Bioloģiskās daudzveidības atjaunošana militārajā poligonā un Natura 2000 teritorijā “Ādaži”

Aizsargājamo ainavu apvidus „Ādaži” dabas vērtības

Virsāji, pļavas un iekšzemes kāpas

Sausi virsāji ir viena no nozīmīgākajām dabas vērtībām aizsargājamo ainavu apvidū. Kopumā tie aizņem ap 1040 ha un ir vislielākā šī biotopa atradne Latvijā. Dabiskos apstākļos šāds biotops sausās vietās var izveidoties pēc ugunsgrēka, savukārt cilvēka darbības rezultātā – pēc dedzināšanas, noganīšanas vai arī īslaicīgi pastāvēt izcirtumos. Bez atbilstošas apsaimniekošanas virsāji aizaug ar krūmiem un kokiem un tas kļūst nepiemērots atklātas vietas mīlošām augu un dzīvnieku sugām. Tādēļ, lai saglabātu šo biotopu, nepieciešama regulāra tā apsaimniekošana – nopļaušana, noganīšana vai dedzināšana. Ainavu apvidus virsājos sastopamas vairākas Latvijas un ES nozīmes augu sugas, piemēram, meža silpurene, zāļlapu smiltenīte, skrajais donis.

Puskas un Cimeļupes krastos, kā arī purvu malās saglabājušies agrāko plašo palieņu pļavu fragmenti. Daļa no šīm pļavām (ap 25 ha platībā) atbilst īpaši aizsargājamam pļavu biotopam – molīnijas pļavas uz kaļķainām un kūdrainām augsnēm. Pļavās sastopamas vairākas Latvijas mēroga īpaši aizsargājamas augu sugas – tumšzilā drudzene, mānīgā knīdija, dumbrāja vijolīte u.c. Pļavu biotopus ietekmējusi agrākajos gados veiktā teritorijas drenāža un upju iztaisnošana. Rezultātā mainījies teritorijas mitruma režīms – tā pastiprināti aizaug ar kokiem un krūmiem, kā arī šīs vietas vairs nav tik piemērotas palieņu pļavu putniem, arī augu valsts kļūst vienmuļāka.

Aptuveni 10 ha platībā ainavu apvidū sastopamas klajas iekšzemes kāpas ar kāpsmildzenes pļavām – īpaši aizsargājams biotops, kam šī ir viena no trim izcilākajām atradnēm Latvijā. Arī kāpas apdraud to aizaugšana ar kokiem un krūmiem. Šajās smilšainajās, atklātajās vietās sastopama ES nozīmes aizsargājama augu suga – smiltāja neļķe.

Ainavu apvidus atklātajās sauszemes platībās sastopamas arī vairākas īpaši aizsargājamās putnu sugas, piemēram, sila cīrulis un vakarlēpis, poligona virsājos konstatēta nozīmīga īpaši aizsargājamās putnu sugas – stepes čipstes populācija.

Ūdeņi

Aizsargājamo ainavu apvidū atrodas divi ezeri – Lieluikas un Mazuikas ezers, teritoriju šķērso vairākas upes – Melnupe, Puska un Cimeļupe. Mazuikas ezers ir viens no retajiem Latvijā atlikušajiem oligotrofajiem (ar barības vielām nabadzīgajiem) ezeriem. Ezerā sastopamas vairākas īpaši aizsargājamas augu sugas, piemēram, Dortmaņa lobēlija, sīpoliņu donis, gludsporu ezerene, kam nepieciešams dzidrs un minerālvielām nabadzīgs ūdens. Lieluikas ezers atbilst ES nozīmes aizsargājamo biotopu veidam – dabīgi eitrofi ezeri ar iegrimušo ūdensaugu un peldaugu augāju. Arī šajā ezerā sastopamas aizsargājamas augu sugas, piemēram, ezera austrumu krastā ir Dortmaņa lobēlijas atradne.

Ezeru sateces baseinā notikusī meliorācija un atpūtnieku radītais piesārņojums negatīvi ietekmē ezerus un izraisa pastiprinātu ūdens bagātināšanos ar organiskajām vielām (eitrofikācija), kā rezultātā ezeri aizaug. Atsevišķi teritorijā esošo upju posmi ir iztaisnoti un padziļināti, vietām ierīkotas caurtekas. Tomēr upēs sastopamas vairākas ES nozīmes aizsargājamās sugas, piemēram, akmeņgrauzis, upes un strauta nēģis.

Meži un purvi

Meži ir otrs visplašāk pārstāvētais biotopa veids teritorijā aiz virsājiem. Ainavu apvidū atrodami četri ES nozīmes aizsargājamo meža biotopu veidi: pārmitri platlapju meži, boreālie meži, purvainie meži un melnalkšņu staignāji. Atsevišķi meža nogabali atbilst dabisko meža biotopu kritērijiem. Tas nozīmē, ka šajos mežos ir sastopamas pirmatnīgu, cilvēka netraucētu mežu pazīmes (lieli veci koki, liela izmēra kritalas u.c.) tādā apmērā, kāds nav iespējams saimnieciski izmantotos mežos. Dabiskajiem meža biotopiem raksturīga vide, kas nodrošina dzīves vietu daudz vairāk sugām nekā tas iespējams saimnieciskajos mežos. Ainavu apvidus meži ir dzīvesvieta vairākām īpaši aizsargājamām putnu sugām, piemēram, pelēkajai dzilnai, melnajam stārķim, trīspirkstu dzenim, baltmugurdzenim.

Aizsargājamā ainavu apvidus teritorijā ietilpst daļa no Rampas purva, kā arī citi mazāki purvi. Tie ir intensīvi meliorēti, tādēļ tajos pazeminājies ūdens līmenis un tikai dažviet saglabājušās purviem raksturīgās augu sabiedrības. Rampas purvā konstatēta Latvijas nozīmes īpaši aizsargājamās augu sugas dižās jāņeglītes nozīmīga atradne.

aizsargajamo-ainavu-apvidus.jpg, 19 kB

video-foto-galerija.jpg, 7 kB

Projekta īstenotājs
Aizsardzības īpašumu
valsts aģentūra

nbs.jpg, 4 kB

Projekta partneri
Nacionālie bruņotie
spēki

ldf.jpg, 3 kB

Latvijas Dabas
Fonds

dap.jpg, 2 kB

Dabas aizsardzības
pārvalde

es-life.jpg, 3 kB

Projekta
līdzfinansētāji

Eiropas Komisijas
LIFE programma

LR Vides ministrija vm.jpg, 3 kB

natura2000.jpg, 4 kB

"Projekta „Bioloģiskās daudzveidības atjaunošana militārajā poligonā un Natura 2000 teritorijā „Ādaži”” mājas lapa"
Email:
ieva.mardega@aiva.gov.lv